Valsts pārvaldē strādājošajiem šis ir pēdējais gads, kad prēmijas tiek izmaksātas pēc līdzšinējās kārtības. Turpmāk sistēma mainīsies, un ierastā darba vērtēšana tiks aizstāta ar citu pieeju, kas vairāk balstīsies uz konkrēti sasniegtiem rezultātiem.
Gada izskaņā ministriju darbinieki vēl saņēma papildu maksājumus par savu veikumu, un kopējā izmaksātā summa visās ministrijās kopā pārsniedz četrus miljonus eiro. Šobrīd tiek strādāts pie jauna modeļa, lai motivētu tos, kuri strādā visefektīvāk.
Kurās ministrijās izmaksātas lielākās summas
Prēmiju fonds dažādās ministrijās ievērojami atšķiras, un tas lielā mērā ir saistīts ar darbinieku skaitu katrā iestādē. Visvairāk naudas prēmijām ticis tērēts Ārlietu ministrijā, kur izmaksāti apaļi 600 000 eiro. Šajā ministrijā ir arī vislielākais kolektīvs – tur strādā tieši 600 cilvēku. Nākamās sarakstā ir Aizsardzības, Finanšu un Iekšlietu ministrijas, kurās izmaksātās summas ir visnotaļ līdzīgas un svārstās no 400 000 līdz 481 000 eiro.
Citas ministrijas ir bijušas pieticīgākas, un to prēmiju fondi pērn bija robežās no 200 000 līdz 300 000 eiro. Pašā saraksta galā atrodas Veselības ministrija, kur prēmijās izmaksāti 119 000 eiro. Tas skaidrojams ar to, ka šajā iestādē strādā salīdzinoši mazāk cilvēku – tikai 135 darbinieki. Līdzīga situācija ir arī Labklājības, Kultūras, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijās, kur nelielais darbinieku skaits tieši atspoguļojas kopējā prēmiju summā.
Interesanti aplūkot, cik tieši lielas ir bijušas šīs prēmijas, skatoties uz atsevišķu darbinieku maciņiem. Lielākais vienam cilvēkam izmaksātais papildus maksājums fiksēts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā, kur kāds darbinieks saņēmis 4725 eiro. Turpretim pati mazākā prēmija izmaksāta Izglītības un zinātnes ministrijā, un tie bijuši vien 288 eiro. Šādas atšķirības rodas tāpēc, ka lēmumu par summu pieņem tiešais vadītājs, izvērtējot katra individuālo pienesumu.
Pašreizējā vērtēšanas sistēma nedaudz atgādina skolu – darbs tiek atzīmēts kā “teicams”, “ļoti labs” vai “labs”. Ja vadītājs atzīst darbinieka veikumu par teicamu, viņš var piešķirt prēmiju līdz pat 75 % apmērā no mēnešalgas. Ja uzdevumi ir izpildīti tikai daļēji vai process vēl turpinās, prēmijas procents ir mazāks – parasti ap 55 % vai 65 %.
Kam pienākas prēmija un kāpēc tās maksā
Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs skaidro, ka prēmijas nav tikai dāvana, bet gan instruments vadības rokās. Katram darbiniekam gada sākumā tiek uzstādīti konkrēti mērķi un uzdevumi. Nākamajā gadā īpašā sistēmā tiek pārbaudīts, vai šie mērķi ir sasniegti. Prēmijas mērķis ir pamanīt un atbalstīt tos cilvēkus, kuri dara vairāk, nekā rakstīts viņu darba aprakstā.
Kronbergs uzsver, ka valsts iestādēs ir cilvēki, kuri vienkārši godprātīgi pilda savus ikdienas pienākumus, un ir tādi, kuri gatavi uzņemties neplānotus un steidzamus darbus. Ja šos “ātros” uzdevumus visu laiku uzkraus tikai pašiem atsaucīgākajiem, viņi var izdegt. Tāpēc prēmija kalpo kā veids, kā viņus motivēt un pateikt paldies par papildu pūlēm. Statistikas dati rāda, ka lielākajā daļā ministriju prēmijas saņem aptuveni 70 % līdz 90 % strādājošo. Vienīgā vieta, kur pie prēmijas tika pilnīgi visi, bija Veselības ministrija, savukārt visstingrākā atlase bijusi Aizsardzības ministrijā.
Ko nesīs nākamais gads un taupības režīms
Sākot ar nākamo gadu, šī ierastā kārtība vairs nepastāvēs. Saistībā ar valsts budžeta līdzekļu taupīšanu ir pieņemts lēmums no pašreizējās prēmēšanas sistēmas atteikties. Politiķi un ierēdņi sola, ka motivācijas sistēma neizzudīs pavisam, taču tā kļūs citādāka. Uzsvars tiks likts uz sasniegtajiem rezultātiem, nevis vispārīgu darba vērtējumu.
Pagaidām gan vēl nav skaidri definēts, kā tieši jaunā kārtība izskatīsies un kā tā atšķirsies no esošās. Galvenais mērķis ir panākt, lai valsts nauda tiktu tērēta lietderīgāk un tiktu apbalvoti tiešām izcili sasniegumi. Ierēdņiem tas nozīmē neziņu par nākotnes ienākumiem, savukārt sabiedrībai – cerību uz efektīvāku valsts pārvaldes darbu bez liekiem tēriņiem.
